Cyber Resilience Act: kas aparatūras un programmatūras ražotājiem jāizdara līdz 2027. gadam
Galvenais īsumā
- CRA ir regula, nevis direktīva. Tā ir tieši piemērojama visās ES dalībvalstīs, tāpēc Latvijas likums nav jāgaida.
- CRA attiecas uz gandrīz katru tīklam pieslēgtu aparatūras un programmatūras produktu, ko pārdod ES: no maršrutētājiem un IoT ierīcēm līdz mobilajām un darbvirsmas lietotnēm.
- Ziņošanas pienākumi ir spēkā kopš 2026. gada 11. septembra: agrīnais brīdinājums 24 stundu laikā un paziņojums 72 stundu laikā, iesniedzot tos ENISA vienotajā platformā, kas tos pārsūta jūsu dalībvalsts koordinējošajai CSIRT. Ja lēmumus par produktu kiberdrošību pieņemat Latvijā, tā ir CERT.LV.
- No 2027. gada 11. decembra jauniem produktiem jāatbilst I pielikuma būtiskajām prasībām un jābūt marķētiem ar CE zīmi, bet ražotājam ievainojamības jāapstrādā visu atbalsta periodu.
- I pielikums nepārprotami prasa, lai produktus laistu tirgū bez zināmām izmantojamām ievainojamībām un to drošību efektīvi un regulāri testētu. Ielaušanās tests ir tiešākais pierādījums.
- Soda nauda var sasniegt 15 miljonus euro vai 2,5% no kopējā gada apgrozījuma pasaulē.
„CRA mūs skars tikai 2027. gada decembrī.“ Šo teikumu no programmatūras un ierīču ražotājiem dzirdam arvien biežāk. Taisnība tajā ir tikai pa pusei.
Kibernoturības akts (Cyber Resilience Act, Regula (ES) 2024/2847) pilnībā būs piemērojams tikai no 2027. gada 11. decembra, taču tā pirmais stingrais pienākums ir spēkā jau kopš 2026. gada 11. septembra. Kopš šī datuma ražotājam 24 stundu laikā jāziņo par katru aktīvi izmantotu ievainojamību savā produktā, arī produktos, ko tas pārdevis pirms vairākiem gadiem.
Rakstā aplūkojam, uz ko CRA attiecas, kuri termiņi jau tecē, kam jāatbilst jūsu produktam un kur šeit iederas ielaušanās testēšana.
Informācija aktuāla 2026. gada 17. novembrī. Šis raksts ir informatīvs materiāls, nevis juridiska konsultācija. Saistošs ir Regulas (ES) 2024/2847 teksts; ja vērtējat konkrētu produktu, pārrunājiet to ar juristu.
Kas ir Cyber Resilience Act un uz ko tas attiecas
CRA ievieš vienotas kiberdrošības prasības tā sauktajiem produktiem ar digitāliem elementiem. Runa ir par aparatūru un programmatūru, kuras paredzētais vai saprātīgi paredzamais lietojums ietver datu savienojumu ar ierīci vai tīklu. Regula darbojas līdzīgi kā produktu drošuma tiesību akti: produkts, kas prasībām neatbilst, nesaņem CE zīmi, un ES to pārdot nedrīkst.
Pienākumi ir trīs veidu ekonomikas dalībniekiem:
- Ražotājs produktu izstrādā vai ražo un laiž tirgū ar savu nosaukumu vai preču zīmi. Tam ir lielākā daļa pienākumu.
- Importētājs pārbauda, vai produkts no ražotāja ārpus ES atbilst prasībām un tam ir pievienota dokumentācija.
- Izplatītājs pārbauda CE zīmi un nepārdod produktu, par kuru zina, ka tas prasībām neatbilst.
Uzmanieties no viena slazda: ja būtiski pārveidojat cita ražotāja produktu vai pārdodat to ar savu zīmolu, CRA jūs uzskata par ražotāju ar visiem no tā izrietošajiem pienākumiem.
Parasti tvērumā ietilpst: viedās mājas ierīces un kameras, maršrutētāji un tīkla iekārtas, industriālās vadības sistēmas, mobilās lietotnes, darbvirsmas un lokāli uzstādīta (on-premise) programmatūra, programmaparatūra, operētājsistēmas, kā arī atsevišķi pārdotas bibliotēkas un komponenti.
Ārpus tvēruma:
- medicīniskās ierīces, mehāniskie transportlīdzekļi, civilā aviācija un kuģu aprīkojums, kam ir savs regulējums,
- tīrs SaaS bez piegādāta produkta, kas ir NIS2 joma,
- nekomerciāls atvērtais pirmkods. Atvērtā pirmkoda projektiem, ko uzņēmumi sistemātiski atbalsta, piemēro vieglāku režīmu, kas paredzēts tā sauktajiem atvērtā pirmkoda programmatūras pārvaldniekiem.
SaaS gadījumā ir svarīgs izņēmums. Ja jūsu mākoņa aizmugursistēma ir nepieciešama, lai produkts varētu veikt kādu no savām funkcijām (visbiežāk tā ir lietotne vai ierīce, ko vada caur mākoni), CRA to uzskata par produkta daļu.
Laika grafiks: termiņi, kas jau tecē
CRA tiek ieviests pakāpeniski. Starp pirmo stingro pienākumu un pilnu piemērošanu ir tikai 15 mēneši.
| Datums | Kas notiek |
|---|---|
| 2024. gada 10. decembris | CRA stājās spēkā |
| 2026. gada 11. jūnijs | Sāka piemērot noteikumus par atbilstības novērtēšanas struktūru paziņošanu |
| 2026. gada 11. septembris | Ziņošanas pienākumi saskaņā ar 14. pantu; darbu sāka ENISA ziņošanas platforma |
| 2027. gada 11. decembris | Pilna piemērošana: būtiskās prasības, atbilstības novērtēšana, CE zīme |
Saskaņotie standarti, ar kuriem pierādīsiet atbilstību, vēl tiek pabeigti, un Komisija jau ir ierosinājusi atlikt to nodošanas termiņus. Kamēr atsauce uz standartu nav publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, tas nedod atbilstības prezumpciju. Tāpēc standartus negaidiet: ievainojamību apstrāde, SBOM, risku novērtējums un testēšana jums būs vajadzīgi jebkurā gadījumā.
Ziņošana kopš 2026. gada 11. septembra: 24 stundas, 72 stundas, 14 dienas
Ražotājam jāziņo par divu veidu notikumiem: aktīvi izmantotām ievainojamībām un smagiem incidentiem, kas ietekmē produkta drošību. Termiņi sāk tecēt brīdī, kad par notikumu uzzināt.
| Posms | Aktīvi izmantota ievainojamība | Smags incidents |
|---|---|---|
| Agrīnais brīdinājums | 24 stundu laikā | 24 stundu laikā, norādot arī, vai ir aizdomas, ka incidentu izraisījušas nelikumīgas vai ļaunprātīgas darbības |
| Paziņojums | 72 stundu laikā | 72 stundu laikā |
| Galīgais ziņojums | ne vēlāk kā 14 dienas pēc tam, kad pieejams korektīvs pasākums | 1 mēneša laikā pēc paziņojuma |
Kam pievērst uzmanību:
- Skarti ir arī vecāki produkti. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz produktiem, kas laisti tirgū pirms 2027. gada 11. decembra. Tātad jau tagad runa ir par visu jūsu uzstādīto bāzi.
- Ne par katru kļūdu jāziņo. Ziņojat tikai par ievainojamību, par kuru jums ir ticami pierādījumi, ka kāds to ir izmantojis. Ievainojamību, ko atrodat jūs vai jūsu pentesteris, novēršat parastajā ievainojamību apstrādes procesā.
- Ziņojumus iesniedz ENISA vienotajā ziņošanas platformā (Single Reporting Platform, SRP), kas tos vienlaikus nogādā ENISA un koordinējošajai CSIRT. Kura CSIRT tā ir, nosaka ražotāja galvenā uzņēmējdarbības vieta, proti, dalībvalsts, kurā pārsvarā pieņem lēmumus par tā produktu kiberdrošību. Ja tā ir Latvija, koordinators ir CERT.LV. Pārējo valstu koordinatorus ENISA apkopo koordinējošo CSIRT sarakstā.
- Informējiet arī lietotājus. Skartie lietotāji jāinformē par izmantoto ievainojamību vai incidentu un par pasākumiem, ko viņi paši var veikt.
- Skaitiet laiku paši. Platformas pirmajā versijā 72 stundu atskaite sākas nevis no brīža, kad par notikumu uzzinājāt, bet no agrīnā brīdinājuma iesniegšanas. Izšķirošs ir regulā noteiktais termiņš, tāpēc uzzināšanas brīdi fiksējiet incidentu žurnālā.
- Piekļuvi sagatavojiet laikus. Platformas konti ir personiski, ar EU Login un daudzfaktoru autentifikāciju. Izveidojiet tos tagad, nevis incidenta vidū.
Ja esat arī būtisko vai svarīgo pakalpojumu sniedzējs Nacionālās kiberdrošības likuma (NKDL) izpratnē, par incidentiem savā darbībā ziņojat atsevišķi saskaņā ar NKDL – kompetentajai kiberincidentu novēršanas institūcijai. Kas NKDL izpratnē ir subjekts un kad tam ir obligāts ielaušanās tests, skaidrojam rakstā Vai ielaušanās testēšana ir obligāta? Ko nosaka MK noteikumi Nr. 397.
Kam produktam jāatbilst no 2027. gada decembra
No 2027. gada 11. decembra katram jaunam produktam jāatbilst I pielikuma būtiskajām prasībām. Tās iedalās divās daļās: paša produkta īpašības un process, kurā ražotājs apstrādā ievainojamības.
I daļa: produkta drošība
- laists tirgū bez zināmām izmantojamām ievainojamībām,
- droša noklusējuma konfigurācija ar iespēju atjaunot produkta sākotnējo stāvokli,
- drošības atjauninājumi, kur piemērojams, pēc noklusējuma automātiski ar iespēju tos izslēgt,
- aizsardzība pret neatļautu piekļuvi: autentifikācija, identitātes un piekļuves pārvaldība,
- datu konfidencialitāte (šifrēšana glabāšanā un pārsūtīšanā) un datu, komandu, programmu un konfigurācijas integritāte,
- apstrādājamo datu minimizēšana,
- būtisko funkciju pieejamība arī pēc incidenta, tostarp noturība pret DoS uzbrukumiem,
- minimāla negatīvā ietekme uz citu ierīču un tīklu sniegto pakalpojumu pieejamību,
- pēc iespējas mazāka uzbrukuma virsma, tostarp ārējās saskarnes,
- mehānismi, kas mazina incidenta ietekmi,
- drošības ziņā būtisku notikumu reģistrēšana,
- visu datu un iestatījumu droša un vienkārša dzēšana.
II daļa: ievainojamību apstrāde
- programmatūras komponentu saraksts (SBOM) mašīnlasāmā formātā, kas aptver vismaz augstākā līmeņa atkarības,
- ievainojamību novēršana bez kavēšanās un, ja tehniski iespējams, drošības atjauninājumu piegāde atsevišķi no funkcionalitātes atjauninājumiem,
- efektīvi un regulāri drošības testi un pārskatīšana,
- informācijas publicēšana par novērstajām ievainojamībām,
- koordinētas ievainojamību atklāšanas (CVD) politika un kontaktadrese ziņojumiem,
- droša atjauninājumu izplatīšana bez maksas un ar pavadošu drošības paziņojumu.
Klāt nāk arī kiberdrošības risku novērtējums, tehniskā dokumentācija un ES atbilstības deklarācija. Atbalsta periodu ražotājs nosaka pēc tā, cik ilgi produktu paredzams lietot, parasti ne mazāk kā piecus gadus.
Produktu kategorijas un atbilstības novērtēšana
Tas, kā pierādāt atbilstību, ir atkarīgs no produkta kategorijas. Lielākā daļa produktu ietilpst noklusējuma kategorijā, un tiem pietiek ar ražotāja pašnovērtējumu.
| Kategorija | Piemēri | Atbilstības novērtēšana |
|---|---|---|
| Noklusējuma kategorija | ikdienas lietotnes, plaša patēriņa elektronika, lielākā daļa IoT ierīču | ražotāja pašnovērtējums |
| Svarīgi produkti, I klase (III pielikums) | pārlūkprogrammas, paroļu pārvaldnieki, VPN, SIEM, operētājsistēmas, maršrutētāji un komutatori, IAM un PAM, viedās slēdzenes, drošības kameras | pašnovērtējums tikai tad, ja pilnībā piemēroti saskaņotie standarti, citādi paziņotā struktūra |
| Svarīgi produkti, II klase (III pielikums) | hipervizori un konteineru izpildlaika vides, ugunsmūri, IDS un IPS, pret manipulācijām noturīgi mikroprocesori un mikrokontrolleri | vienmēr trešā puse: paziņotā struktūra vai Eiropas sertifikācija |
| Kritiski produkti (IV pielikums) | aparatūras drošības moduļi, viedo skaitītāju vārtejas, viedkartes | Eiropas kiberdrošības sertifikācija, ja to prasa deleģētais akts, citādi II klases procedūras |
Ja jūsu produkts ietilpst I vai II klasē, rezervējiet laiku paziņotajā struktūrā pēc iespējas agrāk. Pirms 2027. gada decembra to kapacitāte būs ierobežota.
Soda naudas pēc VDAR parauga
CRA pārņem trīspakāpju soda naudu sistēmu no Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR jeb GDPR). Vienmēr piemēro lielāko no abām summām.
| Pārkāpums | Maksimālā soda nauda |
|---|---|
| Būtiskās prasības (I pielikums) un ražotāja pienākumi, tostarp ziņošana (13. un 14. pants) | 15 miljoni euro vai 2,5% no kopējā gada apgrozījuma pasaulē |
| Citi pienākumi, piemēram, importētāju, izplatītāju vai atbilstības novērtēšanā | 10 miljoni euro vai 2% |
| Nepareiza, nepilnīga vai maldinoša informācija iestādēm | 5 miljoni euro vai 1% |
Mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem nevar piemērot soda naudu par 24 stundu agrīnā brīdinājuma termiņa nokavēšanu. Pienākums ziņot un pārējie termiņi uz tiem tomēr attiecas pilnā apmērā. Papildus soda naudām tirgus uzraudzības iestāde var likt veikt korektīvas darbības, ierobežot produkta pārdošanu vai izņemt to no tirgus.
CRA, NIS2 un ISO 27001: kas ko aptver
CRA regulē produktu, NIS2 – to, kā organizācija nodrošina savu darbību, bet ISO 27001 ir brīvprātīga pārvaldības sistēma. Daudziem uzņēmumiem nāksies risināt visus trīs vienlaikus.
| CRA | NIS2 / NKDL | ISO/IEC 27001 | |
|---|---|---|---|
| Priekšmets | produkti ar digitāliem elementiem | organizācijas pakalpojumi, tīkli un sistēmas | informācijas drošības pārvaldības sistēma |
| Forma | ES regula, tieši piemērojama | direktīva, ko Latvijā pārņem NKDL | brīvprātīgs standarts ar sertifikāciju |
| Adresāti | ražotāji, importētāji, izplatītāji | būtisko un svarīgo pakalpojumu sniedzēji | ikviens, kas to izvēlas |
| Ziņošana | ENISA un CSIRT, izmantojot SRP, 24 h un 72 h | kompetentā kiberincidentu novēršanas institūcija; NIS2 paredz 24 h, 72 h un 1 mēnesi | pienākuma pret iestādi nav |
| Neatbilstības sekas | pārdošanas aizliegums, soda nauda līdz 15 miljoniem euro vai 2,5% | soda naudas un vadības atbildība | sertifikāta zaudēšana |
Tīru SaaS uzņēmumu CRA tieši neskar; to skar NIS2, ja uzņēmums atbilst tās kritērijiem. Taču, ja kopā ar pakalpojumu piegādājat lietotni, aģentu vai ierīci, uz jums var attiekties abi režīmi. Labs pamats CRA prasībām ir ISO 27001 pasākumi A.8.8 (tehnisko ievainojamību pārvaldība) un A.8.29 (drošības testēšana izstrādē un pieņemšanā). Rakstā Vai ar ISO 27001 pietiek NKDL prasībām? aplūkojam, ko standarts no NKDL prasībām aizver un kas paliek ārpus tā.
Savā Digital Omnibus paketē Komisija ierosina vienotu ziņošanas punktu incidentiem saskaņā ar NIS2, VDAR un DORA, kas būtu izveidots uz CRA platformas bāzes. Priekšlikums vēl ir likumdošanas procesā, tāpēc pagaidām ziņojat katram adresātam atsevišķi.
Kur šeit iederas ielaušanās testēšana
CRA nekur nepiemin ielaušanās testu, taču bez tā I pielikuma prasības izpildīt ir grūti. Divas prasības ir nepārprotamas: produkts nedrīkst nonākt tirgū ar zināmām izmantojamām ievainojamībām, un ražotājam tā drošība jātestē efektīvi un regulāri.
Noteikums ir vienkāršs: par ievainojamību, ko atrodam mēs, 24 stundu laikā ziņot nevajag. Par to, ko atrod uzbrucējs, vajag.
| CRA prasība | Kā to pierāda tests |
|---|---|
| Bez zināmām izmantojamām ievainojamībām | ielaušanās tests pirms katra laidiena, atkarību pārbaude pret SBOM |
| Aizsardzība pret neatļautu piekļuvi | autentifikācijas, autorizācijas, sesiju pārvaldības un API testi (piem., IDOR, BOLA) |
| Konfidencialitāte un integritāte | šifrēšanas pārbaude pārsūtīšanā un glabāšanā, kā arī programmaparatūras un konfigurācijas parakstīšanas pārbaude |
| Minimāla uzbrukuma virsma | atvērto portu, neizmantoto pakalpojumu un atkļūdošanas saskarņu, piemēram, UART vai JTAG, kartēšana |
| Droša atjauninājumu izplatīšana | OTA mehānisma testēšana: paraksta pārbaude, versijas pazemināšana (downgrade), man-in-the-middle |
| Efektīva un regulāra testēšana | atkārtots tests katram nozīmīgam laidienam un labojumu pārtestēšana |
Turklāt produkts nozīmē visu ķēdi: ierīci un tās programmaparatūru, mobilo lietotni, API un mākoņa aizmugursistēmu. Uzbrucējs izvēlas vājāko posmu, tāpēc testam jāaptver tie visi. Testa ziņojums ar riska līmeņiem un novēršanas soļiem vienlaikus kalpo par izejmateriālu risku novērtējumam jūsu tehniskajā dokumentācijā. Kādus tehniskos pierādījumus prasa auditors, aplūkojam rakstā par atbilstības audita sagatavošanu.
Praktisks plāns: kas jāizdara līdz 2027. gada decembrim
Pirmie divi soļi attiecas uz pienākumiem, kas jau ir spēkā, tāpēc neatlieciet tos uz beigām.
- Kartējiet savu produktu portfeli. Kuri produkti ietilpst tvērumā, kāda ir jūsu loma (ražotājs, importētājs, izplatītājs) un kurā kategorijā ietilpst katrs produkts.
- Sagatavojieties ziņošanai jau šodien. Nosakiet savu koordinējošo CSIRT, izveidojiet kontus ENISA platformā, izlemiet, kurš nosaka, ka ievainojamība ir „aktīvi izmantota“, un izspēlējiet 24 stundu scenāriju.
- Ieviesiet koordinētas ievainojamību atklāšanas politiku. Publisks kontakts, piemēram, security.txt vai security@ adrese, un skaidrs process pētniekiem.
- Izveidojiet SBOM un uzraugiet atkarības. Ievainojamība trešās puses bibliotēkā ir jūsu ievainojamība.
- Veiciet nepilnību analīzi pēc I pielikuma prasībām un kiberdrošības risku novērtējumu katram produktam.
- Testējiet visu produktu no gala līdz galam ar ielaušanās testu un iekļaujiet testēšanu savā laidienu ciklā.
- Pārbaudiet komponentu piegādātājus. Integrējot trešo pušu komponentus, ražotājam jāievēro pienācīga rūpība.
- Sagatavojiet dokumentāciju un atbilstības novērtēšanu. Tehniskā dokumentācija, atbalsta periods, ES atbilstības deklarācija un I vai II klases produktiem savlaicīgi rezervēts laiks paziņotajā struktūrā.
Kā Haxoris var palīdzēt
Aiz mums ir vairāk nekā 10 gadu pieredze un 400+ veiktu ielaušanās testu, un tajos esam redzējuši, kur produkti visbiežāk neiztur pārbaudi. CRA vajadzībām varam nodrošināt:
- Visa produkta ielaušanās testēšanu: tīmekļa un mobilās lietotnes, API, IoT ierīces un programmaparatūru, kā arī mākoņa aizmugursistēmu AWS, Azure vai GCP vidē. Ziņojumus ar riska līmeņiem un konkrētiem novēršanas soļiem varat tieši izmantot tehniskajā dokumentācijā.
- IT drošības auditu pēc I pielikuma prasībām: kur esat šodien, kas trūkst un kādā secībā to risināt.
- Regulāru testēšanu un pārtestēšanu, kas piesaistīta jūsu laidienu ciklam, lai varētu pierādīt efektīvu un regulāru testēšanu.
- Red Teaming: pārbaudām, vai jūsu komanda pamana reālu uzbrukumu un tiek ar to galā CRA un NIS2 noteiktajos termiņos.
- Viens tests, vairāki regulējumi: rezultāti, ko varat izmantot gan CRA, gan NIS2, gan ISO 27001 vajadzībām.
Saistītie raksti: Vai ielaušanās testēšana ir obligāta? Ko nosaka MK noteikumi Nr. 397 · Vai ar ISO 27001 pietiek NKDL prasībām? · Kas ir ielaušanās testēšana un kad tā uzņēmumam ir vajadzīga?
Vēlaties uzzināt, kur jūsu produktam ir vājās vietas, pirms tās atrod uzbrucējs? Piesakieties bezmaksas konsultācijai.
Avoti
- Regula (ES) 2024/2847 (Kibernoturības akts), EUR-Lex
- Cyber Resilience Act – Reporting obligations, Eiropas Komisija
- Cyber Resilience Act – Implementation, Eiropas Komisija
- List of CSIRTs Designated as Coordinators, ENISA
- CRA Article 14: Reporting duties, cyberresilienceact.eu
- ENISA Published the List of Coordinating CSIRTs, cyberresilienceact.eu
- CRA harmonised-standard deadlines pushed back, cyberresilienceact.eu
- CRA Article 64 – Penalties, SpringLex
- The Digital Omnibus and incident reporting, Taylor Wessing
Cyber Resilience Act – biežāk uzdotie jautājumi
01No kura brīža piemēro Cyber Resilience Act?
Regula (ES) 2024/2847 stājās spēkā 2024. gada 10. decembrī, un to piemēro pakāpeniski. Noteikumi par paziņotajām struktūrām ir piemērojami kopš 2026. gada 11. jūnija, ražotāju ziņošanas pienākumi – kopš 2026. gada 11. septembra, bet būtiskās prasības, atbilstības novērtēšana un CE zīme – no 2027. gada 11. decembra.
02Vai CRA attiecas arī uz programmatūru, ko piedāvājam bez maksas?
Jā, ja to darāt pieejamu komercdarbības ietvaros, piemēram, bezmaksas lietotni, kas papildina maksas pakalpojumu. Ārpus tvēruma ir tikai nekomerciāls atvērtais pirmkods.
03Esam SaaS uzņēmums. Vai CRA attiecas uz mums?
Uz tīru SaaS CRA neattiecas; tā ir NIS2 joma, ja atbilstat tās kritērijiem. Taču, ja kopā ar pakalpojumu piegādājat lietotni, aģentu vai ierīci vai ja jūsu mākonis ir nepieciešams, lai šādi piegādāts produkts darbotos, CRA uz jums attiecas.
04Vai mums jāziņo par ievainojamību, ko atrod mūsu pentesteris?
Nē. Jāziņo tikai par aktīvi izmantotām ievainojamībām. Testēšanā atrastu ievainojamību novēršat savā ievainojamību apstrādes procesā un informāciju par to publicējat pēc labojuma izlaišanas.
05Kam ziņojam par aktīvi izmantotu ievainojamību?
Ziņojumu iesniedz ENISA vienotajā ziņošanas platformā (Single Reporting Platform), kas to vienlaikus nogādā ENISA un par koordinatoru izraudzītajai CSIRT tajā dalībvalstī, kurā ir jūsu galvenā uzņēmējdarbības vieta, proti, kurā pārsvarā pieņem lēmumus par jūsu produktu kiberdrošību. Ja šos lēmumus pieņem Latvijā, tā ir CERT.LV. Koordinējošo CSIRT sarakstu publicē ENISA. Agrīnais brīdinājums jāiesniedz 24 stundu laikā no brīža, kad par ievainojamību uzzinājāt.
06Kā ir ar produktiem, ko pārdevām pirms 2027. gada decembra?
Ziņošanas pienākumi uz tiem attiecas kopš 2026. gada 11. septembra. I pielikuma prasības uz tiem attiecas tikai tad, ja pēc 2027. gada 11. decembra tos būtiski pārveidojat.
07Vai ir vērts gaidīt saskaņotos standartus?
Nē. Standarti vēl tiek pabeigti, un to termiņi joprojām mainās, taču ievainojamību apstrāde, SBOM, risku novērtējums un testēšana no tiem nav atkarīgi. Šie soļi jums būs vajadzīgi neatkarīgi no tā, kādā ceļā pierādīsiet atbilstību.