Kas ir MI pikšķerēšana un kā to atpazīt

Grāmatvedei pirmdienas rītā pienāk vēstule: „Labdien! Nosūtām laboto marta rēķinu. Lūdzam to apmaksāt līdz dienas beigām, lai nebūtu jāaptur piegādes.“ Tonis ir pieklājīgs, drukas kļūdu nav nevienas, minēts īsts piegādātājs, un pat paraksts ir pareizais. Nekas neliek domāt par krāpniecību.

Agrāk pikšķerēšanu bieži varēja pazīt jau pēc pirmās rindkopas: samocīta latviešu valoda, izjukusi formatēšana, nepazīstams sūtītājs un nevīžīgs izskats. Šis laiks ir beidzies. Mākslīgais intelekts uzraksta gludu tekstu latviski, pieskaņo toni tam, kura vārdā raksta, un dažās minūtēs pielāgo vēstuli konkrētam adresātam.

MI pikšķerēšana nenozīmē, ka vēstuli no sākuma līdz beigām rakstīja mašīna. Tā nozīmē, ka uzbrucējs daļu darba uztic valodas modelim: uzrakstīt tekstu, iztulkot to, pielāgot konkrētam cilvēkam, izdomāt ticamu ieganstu, atdarināt vadītāja stilu vai salikt kopā visu kampaņu.

Plašāku ainu, proti, kam vēl uzbrucēji izmanto mākslīgo intelektu, aprakstījām rakstā MI kā uzbrucējs.

Pikšķerēšana reti mēdz būt vienīgais paņēmiens. Par uzbrukumiem pa telefonu lasiet rakstu deepfake krāpšana un vishing, bet par to, no kurienes uzbrucējs ņem ticamās detaļas, – rakstā OSINT un MI.

Kā darbojas pikšķerēšana

Pikšķerēšana balstās uz vienu vienīgu mehānismu: uzbrucējs uzdodas par kādu, kam adresāts uzticas.

Loma var būt jebkura – banka, paku piegādātājs, mobilo sakaru operators, valsts iestāde, pazīstams zīmols, kolēģis, vadītājs vai klients. Latvijā uzbrucēji visbiežāk aizņemas Swedbank, SEB, Citadeles, Latvijas Pasta, Omnivas, DPD un Valsts ieņēmumu dienesta vārdu; pēdējos gados klāt nākuši arī paziņojumi par pakomātā gaidošu sūtījumu. Vēstule gandrīz vienmēr spiež rīkoties ātri.

Uzbrucējs parasti grib panākt, lai adresāts:

• uzklikšķina uz saites,
• ievada datus viltotā pieteikšanās lapā,
• atver pielikumu,
• nodod maksājuma kartes datus,
• pārsūta vienreizējo kodu,
• veic pārskaitījumu,
• iedod piekļuvi uzņēmuma sistēmai.

Lielākā nelaime ir tā, ka pikšķerēšanas vēstule reti izskatās dramatiska. Bieži vien tā neatšķiras no parastas darba sarakstes.

Biežākie pikšķerēšanas veidi

E-pasta pikšķerēšana

Pazīstamākais paveids. Vēstule izskatās tā, it kā būtu atnākusi no bankas, no kurjerpasta, no Microsoft vai Google, no piegādātāja vai no kolēģa. Tajā ir saite, pielikums vai lūgums rīkoties steidzami.

Piemērs: „Parolei drīz beidzas termiņš. Pieslēdzieties un apstipriniet savu kontu.“

Smishing

Smishing jeb smikšķerēšana ir pikšķerēšana īsziņā vai ziņapmaiņas lietotnē. Biežākie iegansti ir sūtījums, piemaksa par piegādi, sods un bankas konts.

Piemērs: „Jūsu sūtījums gaida noliktavā. Lai to piegādātu, samaksājiet 1,99 €.“

Īsziņa ir bīstamāka nekā vēstule, jo telefonā sūtītāja adrese nav redzama, saite parasti ir saīsināta un cilvēks to atver ceļā.

Vishing

Vishing jeb balss pikšķerēšana notiek pa telefonu. Zvanītājs uzdodas par bankas darbinieku, sistēmas administratoru, policistu, kurjeru vai vadītāju un rēķinās ar to, ka sarunas laikā adresāts paspēs izdarīt prasīto.

Tieši šeit MI ir aizgājis vistālāk. No īsa ieraksta – intervijas, vebināra vai tiešsaistes sanāksmes – iespējams izveidot pārliecinošu balss kopiju, tāpēc telefonā dzirdētā balss pati par sevi vairs nevienu neidentificē.

Mērķēta pikšķerēšana

Mērķēta pikšķerēšana jeb spear phishing nav tūkstoš adresātiem izsūtīta vēstule, bet gan konkrētam cilvēkam vai konkrētam uzņēmumam sagatavota ziņa.

Uzbrucējs iepriekš noskaidro vārdu, amatu, aktuālos projektus, kolēģus, klientus un piegādātājus. Šādi uzrakstīta vēstule iekļaujas adresāta darba dienā, nevis izceļas no tās.

Šeit noder OSINT: publiskie profili, uzņēmuma tīmekļa vietne, iepirkumu paziņojumi un ieraksti sociālajos tīklos bezpersonisku vēstuli pārvērš ticamā ieganstā.

Uzņēmuma e-pasta kompromitēšana (BEC)

Šis paveids ir vērsts tieši uz uzņēmumiem. Uzbrucējs uzdodas par valdes locekli, vadītāju, piegādātāju vai sadarbības partneri un cenšas panākt, lai darbinieks apmaksā rēķinu vai nomaina konta numuru.

Tehniska uzbrukuma te bieži nav vispār. Daudz biežāk tā ir rūpīgi sagatavota manipulācija – vieta, kur pikšķerēšana pāraug sociālajā inženierijā. Visdārgāk uzņēmumam parasti izmaksā tieši šis paveids, jo tajā nauda aiziet ar likumīgu maksājuma uzdevumu, kuru parakstījis īsts darbinieks.

Ko pikšķerēšanā mainīja MI

MI uzlaboja pikšķerēšanu tieši tajās vietās, kur tā agrāk mēdza aizķerties.

Nevainojama valoda

Krāpnieciskai vēstulei vairs nav jārunā mašīntulkojuma valodā. Latviešu valodā tam ir lielāka nozīme nekā lielajās valodās: samocīts tulkojums, sajauktas galotnes un iztrūkstošas garumzīmes ilgi bija labākais filtrs, un daudzi cilvēki iemācījās krāpnieku pazīt tieši pēc valodas. Šodien modelis uzraksta gludu tekstu ar pareizu locīšanu, un filtra vairs nav.

Vairāk personisku detaļu

Uzbrucējs savāc publiski pieejamo informāciju par uzņēmumu un tā cilvēkiem, un modelis no tās izveido konkrētu kontekstu.

Piemēram: „Sveika, Ilze! Sūtu precizētos dokumentus nākamnedēļas iepirkumam.“ Šāda vēstule ir krietni bīstamāka nekā masveida mēstule.

Ātrāk sagatavota kampaņa

Simts personalizētu vēstuļu agrāk prasīja vairākas dienas. Tagad tas ir minūšu jautājums, turklāt kampaņu var pārrakstīt katrai nodaļai atsevišķi: grāmatvedībai, personāla daļai, pārdošanai un IT komandai.

Atdarināts stils

Ja uzbrucējam ir pieejami vadītāja publiskie teksti – prezentācija, intervija, raksts vai preses relīze –, modelis mēģina atdarināt viņa stilu. Vēstule tad skan tieši tā, kā mēdz rakstīt priekšnieks, un tieši tas apslāpē šaubas.

Kontrolsaraksts: kā atpazīt pikšķerēšanu

Aizdomīgas ziņas gadījumā nozīme ir vienai lietai: nesteigties. IT zināšanas nav vajadzīgas, pietiek ar dažiem jautājumiem.

1. Vai ziņa spiež rīkoties ātri?

Pikšķerēšana rada laika trūkumu: „nekavējoties“, „24 stundu laikā“, „pēdējais brīdinājums“, „steidzami“, „konts tiks bloķēts“. Jo stiprāks spiediens, jo lielāks iemesls apstāties. Steiga pati par sevi ir uzbrukuma daļa.

2. Vai prasa paroli, kodu vai naudu?

Paroli un vienreizējo kodu neviens pakalpojumu sniedzējs neprasa ne e-pastā, ne īsziņā, ne ziņapmaiņas lietotnē. Tas pats attiecas uz Smart-ID un eParaksts mobile: neapstipriniet pieprasījumu, ko neesat sācis pats, un vienmēr salīdziniet lietotnē redzamo kontroles kodu ar to, kas parādīts pieteikšanās ekrānā.

3. Vai sūtītāja adrese ir pareiza?

Skatieties ne tikai uz redzamo vārdu, bet arī uz pašu e-pasta adresi. Uzbrucējs sūtītāja vārdā ieraksta pazīstamu zīmolu, bet domēns aiz tā ir pavisam cits. Nodod sīkumi: samainīta burtu vieta, lieka defise, neparasta galotne vai .lv vietā kāds cits paplašinājums.

4. Vai saite ved turp, kur sola?

Neklikšķiniet refleksīvi. Datorā uzlieciet peles kursoru uz saites un pārbaudiet īsto adresi. Telefonā tas ir grūtāk, tāpēc tur vēl vairāk atmaksājas oficiālo vietni atvērt pašam.

5. Vai pielikums bija gaidīts?

Negaidītu pielikumu neatveriet, jo īpaši rēķinu, līgumu, arhīvu vai datni, kas prasa atļaut makro vai pieteikties no jauna.

6. Vai lūgumam ir jēga?

Vai šāds lūgums iekļaujas ikdienas darba gaitā? Vai partneris mēdz to prasīt, turklāt tieši šajā kanālā? Ja kaut uz vienu jautājumu atbilde ir „nē“, pārbaudiet, nevis izpildiet.

7. Vai lūgumu var pārbaudīt citā kanālā?

Nauda, konta numura maiņa, jauna piekļuve un sensitīvi dati prasa otru kanālu: atzvanu uz jau zināmu numuru, uzņēmuma iekšējo saraksti vai jautājumu klātienē. Uzbrucējs nespēj kontrolēt tieši to, ka adresāts iziet no viņa izvēlētā kanāla.

Ko darīt, ja uzklikšķinājāt uz pikšķerēšanas saites

Uzklikšķināt var ikviens. Svarīgi ir nekrist panikā un rīkoties ātri.

Ja lapa tikai atvērās un neko neievadījāt, aizveriet to un paziņojiet par vēstuli IT nodaļai vai administratoram. Ja ievadījāt paroli, nomainiet to nekavējoties – un nomainiet visur, kur lietojat to pašu. Ja ievadījāt maksājuma kartes datus, zvaniet bankai. Ja runa ir par uzņēmuma kontu, pasakiet to uzņēmumā tajā pašā dienā, nevis nākamajā nedēļā.

Sliktākais lēmums ir klusēšana. Uzbrucēji rēķinās tieši ar to, ka aiz kauna neviens par notikušo nepaziņos. Ātrs ziņojums izglābj kontu, naudu un uzņēmuma datus.

Latvijā par krāpnieciskām vēstulēm un viltotām vietnēm var ziņot arī CERT.LV. Nacionālās kiberdrošības likuma subjektam turklāt jārēķinās, ka veiksmīgs uzbrukums var kļūt par kiberincidentu, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāziņo CERT.LV; tad noder tas, ka ziņošanas ceļš uzņēmumā ir uzrakstīts iepriekš, nevis meklēts incidenta laikā.

Kā aizsargāties ilgtermiņā

Privātpersonai saraksts ir īss: ieslēdziet daudzfaktoru autentifikāciju (MFA), uzturiet savas ierīces atjauninātas, nelietojiet vienu paroli vairākās vietās – tam ir paroļu pārvaldnieks. Piesardzīgi izturieties pret publiskajiem bezvadu tīkliem un pārbaudiet aizdomīgus lūgumus. Daudzfaktoru autentifikācija sarakstā ir pirmā tāpēc, ka nozagtu paroli pašu par sevi tā padara nederīgu.

Uzņēmumā strādā tas, ko var atkārtot:

• regulāras un praktiskas darbinieku kiberdrošības apmācības, nevis reizi gadā izklikšķināta prezentācija;
• vienkāršs ceļš, kā ziņot par aizdomīgu vēstuli: poga pasta programmā vai adrese, ko visi zina no galvas;
• kontrolētas pikšķerēšanas simulācijas, no kurām redzams, kas notiek īstā situācijā;
• rakstīti noteikumi par to, kā no uzņēmuma aiziet nauda, kā mainās piegādātāja konta numurs un kas drīkst izsniegt jaunu piekļuvi.

Simulācijai izmantojam savu rīku: PhishGun palaiž kampaņu, izmēra klikšķus un ziņojumus un parāda, kur komanda patiešām atrodas. Mērķis nekad nav sodīt darbiniekus. Mērķis ir panākt, lai ziņošana kļūst par refleksu.

Ko par darbinieku sagatavotību prasa Latvijas regulējums

Uzņēmumam, uz kuru attiecas Nacionālās kiberdrošības likums (turpmāk – NKDL), darbinieku sagatavotība nav brīvprātīga izvēle. Likuma 25. panta piektās daļas 4. punkts uzliek kiberdrošības pārvaldniekam pienākumu ne retāk kā reizi gadā nodrošināt, ka tiek veikta institūcijā nodarbināto instruktāža par subjektam aktuālajiem kiberriskiem un kiberdrošību. Pikšķerēšana šajā sarakstā stāv pirmajā vietā, jo tieši pa šo ceļu uzbrucēji uzņēmumā iekļūst visbiežāk.

Tā paša panta 2. punkts prasa ne retāk kā reizi gadā veikt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošības pārbaudi un atbilstoši tās rezultātiem organizēt konstatēto trūkumu novēršanu. Minimālās tehniskās un organizatoriskās prasības nosaka Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 397 „Minimālās kiberdrošības prasības“, kas stājās spēkā 02.07.2025. Vēl viens NKDL termins šai sarunai ir noderīgs: likuma 1. panta 12. punkts kiberhigiēnu definē kā ikdienas prakšu un paradumu kopumu, un tieši par paradumiem šeit arī ir runa.

Praktiskā starpība ir vienkārša. Instruktāža, kuru neviens nepārbauda, uzraugam ir tikai papīrs ar parakstiem. Simulācija, kurā izmērīts klikšķu un ziņošanas rādītājs, ir pierādījums, ko var parādīt un salīdzināt ar iepriekšējo gadu.

Par sevi runājam skaidri: HAXORIS ir Slovākijā, proti, Eiropas Savienības un NATO dalībvalstī, reģistrēts uzņēmums, un NKDL 44. pantā noteikto atbilstības auditu neveicam. To veic Nacionālais kiberdrošības centrs vai Satversmes aizsardzības birojs, bet ārējo auditu – neatkarīgs kiberdrošības auditors. Strādājam tehniskajā pusē: sagatavojam un izmērām simulāciju, apmācām komandu un uzrakstām ziņojumu, kuru var pievienot pierādījumiem. Šis raksts ir informatīvs materiāls, nevis juridiska konsultācija.

Kopsavilkums

MI pikšķerēšana ir bīstama tieši ar to, ka izskatās gluži parasta. Tehnisku triku tai nevajag: pietiek ar ierastu saraksti, ierastu steigu un ierastu uzticēšanos.

Aizsardzība ir tikpat ikdienišķa. Nesteidzieties, pārbaudiet, neklikšķiniet refleksīvi un nepadodieties spiedienam. Ja ziņa rada paniku, dzen steigā vai prasa sensitīvus datus, ir pienācis tieši tas brīdis, kad ir vērts apstāties.

MI pikšķerēšana – biežāk uzdotie jautājumi

Saistītie Haxoris pakalpojumi: sociālās inženierijas testi un pikšķerēšanas simulācijas · kiberdrošības apmācības darbiniekiem